16 decembris, 2012

Sniegavīru virtene

Bērnudārza Ziemassvētku tradīcijā ietilpstošais pasākums ir vecāku un bērnu kopīgi veidotais sniegavīrs. Sniegavīru darināšanas priekšosacījums - brīvs domu lidojums bez jebkādiem ierobežojumiem - galvenais - kādus gribas, kādi sanāk! Sarūpētie sniegavīri tiek izmantoti telpu dekorēšanā.
Mūsmājās tapa priecīgu un līkmu sniegavīru virtene "Kopā jautrāk!"
Labs darbiņš, kas padarīts!




Ar sniegotiem sveicieniem
vanadzēni

20 novembris, 2012

Miega valis

No tālām jūrām, no tāliem okeāniem ir atpeldējis Miega Valis. Kā jau visas idejas, arī šī bija spontāna un pavadīta ar Kārļa priekpilno saucienu "Jā, gribu!".

Pāris šņak-šņak vecajiem džinsiem, daži šujmašīnas dūrieni un Valis ir klāt.



Valis būs pusdienlaika miedziņa sargātājs bērnudārzā. Šovakar Kārlis gulēt devās ar mammas solījumu "Rīt tev būs Miega Valis!" 
Miega Valis ir gatavs un rīt no rīta būs daži jauki mirkļi.

Paldies autorei par ideju Vallan Villapaita lapā.

Rītrītu gaidot,
vanadzeni


11 novembris, 2012

Mārtiņdiena brīvdabas muzejā


Pēc Saules kalendāra Mārtiņdiena iezīmē viduspunktu starp rudens saulgriežiem (Miķeļiem) un ziemas saulgriežiem (Ziemassvētkiem). Tie iezīmē rudens izskaņu un atver ziemas vārtus, kad sākas ziemas gaidīšanas periods.
Par ziedošanas un vienlaikus, sevis pilnveidošanas rituālu, uzskatāma seno latviešu tradīcija – masku gājieni, kas aizsākas Mārtiņos un ilgst līdz Meteņiem. Iešana no mājas uz māju ir kā labestības došana citiem, kas simbolizē auglību, veselību un bagātību. Masku gājienos, caur dziesmu un kustību, cilvēks sevī uzjunda ne tikai iekšēju prieku, bet arī ievibrē apkārtējās vibrācijas, šādi veicinot un izplatot labo. Latviešiem masku gājieni simbolizē svētību. Mārtiņdienas masku gājienā, maskās tērptie cilvēki nes svētību, un kā svētību viņus arī sagaidīja. 
Šogad mēs arī devāmies svinēt Mārtiņdienu Brīvdabas muzejā un piedalījāmies jaukā masku gājienā, ko papildināja skanīga sadziedāšanās un rotaļas. 
Esam sagatavojušies - lapsu ģimenīte, jo Kārlis teica mammai arī. Visu pasākuma gaitu maska bija obligāta. Maskas darinātas pašu rokām un kopā aizņēma divas stundas. 


Un te dažas izdarību bildes. Hop-hop lecam un ķeram cālīti.


Arī pusdienas kārojas. Makšķerējam. Nebija viegli, bet pusdienām kārums noķerts.


 Arī ripināšana mums nāca pie sirds.Lielāku un mazāku puļķīšu ripināšana.


















Bija ļoti jauka rotaļās iešana. Sākumā tā piesardzīgi un negribīgi, bet pēc tam kājiņas pašas steidzās dejot. Mūsu lapsiņas maska patikās arī vienai jaukai meitenei un viņa kļuva par mūsu ceļabiedru.





Mūsu dabas vērošana un Ziemassvētku laika pareģošana. 
Ja Mārtiņos zosis pa ledu iet – Ziemassvētkos tās peldēs pa ūdeni. Bija peļķes. 
Ja māju jumti ir sniegā, tad būs gara ziema. Nebija sniegtoi māju jumti. 
Ja ap Mārtiņiem ir skaidrs Mēness naktis - būs skaidrs siena laiks. Mārtiņdienas priekšvakarā bija skaidras un zvaigžnotas debesis.  
Ja Mārtiņa dienā sarma kokos, būs daudz dārza augļu. Sarma nebija, bet mazie mīnusi no rīta bija noklājuši zemi ar baltu kārtiņu. 
Ja Mārtiņa diena ir jauka un skaidra, tad ziemā būs liels sals. Bija gan saulīte, gan kāda maza lietus pilīte, gan mākoņi. 
Tagad gaidīsim Ziemassvētkus un vērosim laiku.
 


 


19 oktobris, 2012

Ciemiņš

Šodien pie mums ir ieradies ciemiņš, uz palikšanu. Vai varat ieraudzīt, kur tas paslēpies, bet varbūt uzminēt, kas tas ir?



Mūsu jaunais ciemiņš ir dinozaurs. Mūsmājās to sauc par Dino.
Šīgada pirmā slimība mūs ir pievarējusi un pēc pamošanās pirmais, ko Kārlis teica, gribu asti kā dino (dinozauram). Pirms pāris mēnešiem rādīju viņam bildi un prasīju vai grib, tad atbilde bija mmmm. Bet šorīt vēlreiz atrodot un parādot vai šo, bija priekpilns Jā!Jā!.
Kamēr čaklākie guļ pusdienas miegu, ciemos nāk Dino!



02 oktobris, 2012

Pirmais mēģinājums

Manī rada pozitīvas emocijas daudzkrāsainie un izdomas bagātie apdrukātie izstrādājumi. Beidzot arī es sadūšojos un, galvenais, atradu laiku, pievērsties šai nodarbei un izmēģināt spēkus un varēšanu. Šeit nu ir mans pirmais mēginājums zīda apgleznošanā [ar dažām standarta pirmās reizes kļūdām].


Izmantotā tehnika: aukstā batika
Krāsas un kontūras no Marabu silk
Izmērs: standartpastkartes lielums

Radošas izpausmes vēlot,
vanadzēni

26 marts, 2012

Kad gribas mazliet vairāk krāsu

Kad pavasaris tikai mostas un lēnām, pavisam lēnām ziema atkāpjas, gribas, lai pasaule ir krāsaināka. Un tā šajās brīvdienās mūsmājās krāsas ņēma virsroku. Lietā tika liktas pirkstiņkrāsas, iepriekš sagādāts audekls, mazo pirkstiņu darbošanās prieks. Sākumā ar skoču uz audekla izveidojam burtu maketu, šoreiz izvēlamies Kārļa vārdu.
Un tad mazās rociņas tā tik prasās pēc krāsas triepieniem.

Un tad vēl mazliet. Krāsu karuselis uzņem apgriezienus.  

Starpposmā atrādām rociņas, kuras nesūdzas par krāsu trūkumu. Un, ja mamma ļauj, tad šādas ķēpāšanās nav par maz.

Mūsu starprezultāts. Vēl mazliet jāuzgaida, kamēr krāsa nožūst (bet šobrīd mammai tā pacietība ir dikti īsa, pirkstiņi dikti prasās), noņemam skoču un ...
 Un tas ir mūsu galarezultāts. Jauns dienas dekors virs Kārļa gultiņas.
 Un mazliet paslēpes, tā mums šobrīd ir iemīļota spēle.
 Un vēl mazliet paslēpes aiz drošās Vinnija Pūka muguras.
 Un te jau pats vaininieks.

Tāda mūsu šo-brīvdienu krāsainā dzīvošana.

Pavasari gaidot un novēlot,
vanadzēni

16 marts, 2012

Pārdomu brīdis

Kad aiz loga virmo pirmās pavasara vēsmas, manas domas aizceļo pārdomu labirintos. Nezinu vai tā bija arī pagājušajā pavasarī, bet šogad man ir uzmācies kreņķis. Kaut arī siltums sāk lutināt ar katru dienu vairāk un vairāk, bet (atkal tas bet) nejūtu pavasara smaržu - svaigumu, kas paceļ pāris centimetrus virs zemes. Bet varbūt tomēr skumstu pēc ziemas?
Vakar reklāmas uzrunāta nopirku jaunu grāmatu iedvesamas brīžiem. Grāmatu, kurā apkopoti stāsti par mūžsenām tēmām - dzīvi, pasauli un laiku, kurā dzīvojam. Grāmata, kuru nav jālasa no vāka līdz vākam, bet pēc sajūtām atšķirot īsto lapaspusi. Katrs stāsts uzrunā ar savu, tikai viņam raksturīgo, liek aizdomāties, pavērtēt, neviļus vilkt paralēles ar manu dzīvi, manu pašreizējo es un šīsdienas kreņķi, meklēt atbildi kāpēc?
Vakar (nu jau var teikt visu nedēļu) man gribējās uzmundrinājumu, kaut ko, kas pamudina saņemties. Braucot mājās atvēru un sāku lasīt. Pirmais stāsts bija par pacietību un apņēmību. Stāsts par Ugunsliesmas spēku. Otrs - par mazo vardi, kura nepadevās. Īsi stāsti, bet ar tādu domu dziļumu, ka visu atlikušo ceļu vairs neizlasīju ne rindiņas, bet aizvērusi acis pārdomāju un domās kārtoju savus "domu plauktiņus" un mēģināju saprast, kur esmu un ko gribu.
Savukārt, šorīt ļoti uzrunāja zviedru leģendas atstāsts par dzīvi. Katram ir savs skatījums uz dzīvi, tās jēgu, tās piepildījumu, dažiem filozofiskāks, dažiem praktiskāks. Katrs mēs skatāmies uz to no sava skatu punkta, no savas pieredzes. No stāsta: "Kas ir Dzīve? ... Tikko plaukušai Rozei Dzīve ir tapšana, dzīvespriecīgajam Taurenim Dzīve ir prieks un saulesgaisma, darbos iegrimušai Skudrai Dzīve nav nekas cits kā vienīgi smags darbs, sviedri un nebeidzamas rūpes, Lietum Dzīve ir tikai asaras, nekā cita, vienīgi asaras, Ērglim Dzīve ir pastāvīga tiekšanās uz augšu, uz augšu, Vīram, kas dodas mājās pēc viesībām, Dzīve ir nemitīgi laimes meklējumi, kam seko virkne vilšanos, Rītausamai, kā jaunas dienas sākumam, tā arī katram dzīve ir sākums mūžībai!" Pēc šī stāsta izlasīšanas neviļus domas devās pārdomu klejojumos. Tāds ir mans šīrīta filozofiskais lidojums.

Grāmatas stāsts uzrunāja, uzmundrināja, raisīja smaidu un solis kļuva raitāks.

Pavasari sirdī vēlot,
vanadzēni

26 februāris, 2012

Apsveikums omei un opim

Februāris ir bagāts jubilāru mēnesis. Dzimšanas dienu svin ome un opis, savukārt šogad krustmeitiņa tiek sumināta pirmajos vārdiņsvētkus.
Kopā ar Kārli veidojām apsveikumu vecvecākiem. Mazliet papīra, mazliet diegu, mazliet korķa plāksnes, mazliet līmes, mazliet šņak-šņak šķērītēm, un sanāca šāds veltījums.




vanadzeni

08 februāris, 2012

Kārļa sumināšana

Kad puteņo un sals kož degungalā, mūsu mājās tiek sumināts Kārlis.
Rīta agrumā termometra stabiņš bija noslīdējis līdz -16C, bet sirdī bija maza cerība, ka tomēr izdosies iedzīvināt tradīciju - Kārļos baudīt ziemas priekus (gan maziem, gan arī lielajiem). Šogad tika plānots, ka kopā ar ciemiņiem dosimies uz tuvējo kalnu un heijā trauksimies lejā no kalna.
Ap pusdienlaiku sals kļuva pielaidīgāks, saulīte rotāja debessjumu un vilināt vilināja. Divos, kad ciemiņi bija klāt, devāmies uz kalnu. Pastaiga, prieks un vējš, kas laižoties no kalna svilpo gar ausīm, bija tieši laikā un vietā. Mēs, lielie, traucām atcerēties bērnību.

Pēc kārtīgi padarīta darbiņa pienākas arī kāds kārums.

Tapa arī kivi šokolādes glazūrā.
nepieciešams: 6-7 kivi, 100g šokolādes, 50g saldkrējuma sviests, 3ēd.k. piens, saldējuma kociņi
Kivi sagriežam 2-2,5 biezās šķēlēs (taisīju gan šķēlēs, gan kubiciņos), uzspraužam uz koka saldējuma kociņiem un ieliekam saldētavā, lai atdziest. Ūdens peldē izkausējam šokolādi, kurai pievienojam sviestu un pienu, kārtīgi samaisam līdz iegūstam viendabīgu masu. Ļaujam šokolādes masai atdzist līdz istabas temperatūrai. Ņemam atdzesētos kivi gabaliņus un katru iemērcam šokolādes masā. Kārtojam uz follijas un atkal liekam saldētavā.
Mana nepacietība ņēma virsroku un pēc kādām 2h nogaršoju, kas nu ir sanācis. Šokolāde sastingusi un kivi bija tikko sācis kristalizēties (mazākie gabaliņi). Šajā kondīcijā man tas garšoja vislabāk, jo nākošajā rītā, kad kivi bija sasalis pilnībā vairs nebija tas, jo šokolāde bija ok, bet kivi par cietu (it īpaši mazie gabaliņi), kas izvērtās par mazu purgāšanos. Nākošreiz (droši vien vasaras karstumā, kad atvēsinošo kārumu varēs baudīt ar lielāku gandarījumu) taisīšu tikai lielajās šķēlēs. 

Tad jau tiekamies nākamgad šai pašā laikā un vietā (tiks precizēta) baudīt ziemas priekus!