29 jūnijs, 2013

Pār gadskārtu Jānīt's nāca savus bērnus apraudzīt

Pār gadskārtu Jānīt's nāca
Savus bērnus apraudzīt
Vai tie ēda vai tie dzēra
Vai Jānīti godināja.

Ar skanīgiem Līgo, Līgo ir aizvadīti vasaras saulgrieži. Saulīte mūs lutināja.
Aizvadītie saulgrieži fotomirkļos.

Visa laba Jāņu zāle, līgo, līgo
Ko plūc Jāņu vakarā, līgo

 
 

Es sapinu vainadziņu,
No sarkanā āboliņa, līgo


Ozolzaru vainadziņš, līgo

 Jāņa bērni, līgotāji



Sauli pavadām
Ugunskuru kurinām
Iepriekšējā gada vainadziņus uzgunskurā metam, līgo.


Pirmie, drosmīgākie, kas pārlec pāri ugunskuram.


Jāņu diena pavadīta, līgo, līgo
līdz nākam gadiņam.

Līgo! Līgo!
vanadzēni

Liepu trakums

Pirmjāņu noskaņu un jūnija "visa pasaule zied"  pastiprināja ziedošu liepu reibinošā smarža. Šogad liepas nav sagaidījušas sev par godu nosaukto ziedēšanas mēnesi un jau pilnā sparā priecē un reibina. Neesmu liepziedu tējas cienītājs, bet tā smarža. Ja smarža varētu gāzt no kājām, tad šī būtu tieši tāda.
Šāda liepziedu pārpilnība un smarža reibināja ikrīta maršrutā pa ceļam uz darbu. Bildes uzņemtas 21.jūnijā.



 

Ziedu apreibinātie,
vanadzēni

21 jūnijs, 2013

Ieskandinot Dziesmusvētkus!

Kad apkārt virmo Līgo noskaņa, dziesma pati atrod dziedātāju. Arī mēs ļāvāmies šim valdzinājumam un iedziedājām savu XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku zīmi.
Kārlim šis iedziedāšanas process ļoti patika. Rezultātā šī nav vienīgā svētku zīme un droši vien ne pēdējā. Mūsmājās tagad ir gan dziesmu dziedāšanas, gan dejošanas vakari. Ieslēdzam mūziku un aiziet lustīga dzīvošana, kur kopā ar Kārli izmēģinam dažādus deju soļus un ritmus. Līgo, līgo tiek bagātīgi skandināts.
Svētku zīme (logo) un saite uz jaunu radošu zīmju iedziedāšanu atrodas šeit.

Dziesmu un deju savaldzinātie
vanadzēni

18 jūnijs, 2013

Dienas prieks "Kur ir tavs vainags?"

Šodien ir īpaša diena. Var jau teikt, tikai dzimšanas diena, bet tomēr īpaša, mana dzimšanas diena. Un šis rīts nāca ar jauku dienas prieku.
No rīta, Kārlis izknosās no gultas un sniedz mīļu apkampienu un sveicienu dzimšanas dienā. Tad domīgi nopēta mani un jautā "Kur ir tavs vainags?" Esmu mazā neizpratnē, kāds vainags, šodien vēl nav Līgo vakars, vēl nevajag. Bet Kārlis uzstājīgi atkārto (ar mazu paskaidrojumu, jo kas tur var nebūt skaidrs) "Tev šodien ir dzimšanas diena un tev visu dienu jāstaigā ar vainagu!". Jāpiekrīt vien ir, šodien ir īpaša diena!
 
P.S. Kāpēc vainags. Bērnudārzā dzimšanas dienā un vārda dienā jubilārs tiek īpaši godināts. Jubilāram tiek izveidots kronis, kuru nesājot viņš jūtas īpašs un pārējie zin, ka šī ir viņa īpašā diena.
 
Ar īpašiem sveicieniem,
vanadzēni

05 jūnijs, 2013

Brīvdienas Zelta kedas noskaņā

Mūsmājās esam tādi "brīvdienu" skrējēji, bet neskatoties uz to un uz solīto karsto laiku, sporta gars ir ņēmis virsroku, pirmajā jūnija sestdienā dodamies Zelta kedas skrējienā pēc jaunām un sportiskām emocijām. Komanda "Skrienu uz bibliotēku".

Skrienu uz bibliotēku pulciņš

Pasākumā ir padomāts arī par mazākiem bērniem, īpaši viņiem, veidotas trases. Kārlis pārstāv pašus mazākos un skrējienā dodas viens no pirmajiem.

Starts
 Un te jau finišā.
Finišs
Iepozējam ar jauniegūto medaļu.


pēc raita soļa pienākas arī sevis palutināšana
Pienāk arī pieaugušo kārta. Mūsu solis gan nebija tik raits, bet finišs sasniegts.


Trasē gan skrienot, gan baudot saldējumu



Maza fotosesija -skrējiens, palēciens.


Mazliet atvelkot elpu arī palēcieni top

Mājupceļš
Izpildam arī pilsoņa pienākumu - atdodam savu balsi par novada attīstību.

Savukārt svētdien dodamies iknedēļas pasākumā "Katram vienu kilometru Silakrogā!" Šonedēļ vanadziņu konts papildināts ar pieciem kilometriem: Kārlim un mammai katram divi km, tētim 1km.

Sportiskus sveicienus vēlot,
vanadzēni

Brīvdienas ziemeļnieciskā noskaņā

Kad Latvijā savelkas lietus mākoņi, mēs dodamies mazliet uz ziemeļiem baudīt brīvdienas un ķert sauli.
Jau agrā rīta stundā esam pamodušies un steidzam paveikt pēdējās ceļojuma "astītes". Sirdīs saviļņojums un Kārlim prieks, jo beidzot ir sagaidīta "ceļojuma diena ar kuģi, sarkano!".
Bilde pie kuģīša, bilde uz kuģīša, bilde uz Rīgas fona ... neiztrūkstošs ceļojuma pavadonis fotoaparāts tver mirkļus, lai tie gultu atmiņu bildēs un priecētu, atgādinātu.
Izbraucam piektdienā. Ceļotājgribētāju ir ļoti daudz.
Iekārtojamie A klases kajītē ar lielu logu. Loga esamība dod kajītei tādu omulīgāku noskaņu un skatam garām nepaslīd skaistie jūras un krastu skati.





Nākošās dienas rītā esam Stokholmā. Plānā ir Vasa muzeja apmeklējums un Stokholmas vecpilsētas iepazīšana.

Vasa muzeja apmeklējums. Muzejā esošais kuģis ir iespaidīgs. Kuģis, kurš, nepareizu aprēķinu rezultātā, jau pirms došanās ceļā bija lemts bojāejai.

Plānotās divas stundas paskrien nemanot. Ja izmantotu visas muzeja sniegtās iespējas - izlasīt, iepazīt, izmēģināt, būtu jāziedo visa diena, bet laiks tik rit un mums jādodas tālāk.






Baudot Stokholmas brīvdienu kņadu gar krastu dodamies vecpilsētas (Galm Stand) virzienā. Krastmalā ir daudz mazākas un lielākas laivas, jahtas. Ir arī ekskursiju iespējas, kas Stokholmas lepnumu atrāda no cita skatupunkta. Šo iespēju atstājam nākošām reizēm, bet to noteikti izmēģināsim. Pie karaļa pils notiek maza sargu kustība. Šajā rajonā ir jaukas mazas ieliņas. Ielas ir šauras, uz trotuāriem omulīgi iekārtojušās vasaras ēstuves. Nogaršojumam saldējumu. Mmm, garšīgs. Daži mirkļi ar nīmu. Mērojam kādu gabaliņu arī pa izdaudzināto gājēju ielu Drottninggatan. Maza iepirkšanās. Vēl mazliet Stokholmas kņadas.







Un it kā sekojot līdzi, laiks ir paskrējis vēja spārniem un mūsu solis kļūst raitāks, lai dodots uz prāmi. Šajā mirklī parādās mazs stresiņš, jo centrā ir dažādi norobežojumi, jāmēro lielāki apļi nekā sākotnēji kartē izpētīts. Nonākot pieturā un atobusam kavējoties, skatieni kļūst drudžaināki. Kad autobuss jau kavējas 10 min (šajā gadījumā ļoti vērtīgas minūtes), ķeram taksi. Esot kustībā sirds ritms palēlinās, ik pa brīdim vēl ieskatos rozā pulkstenī, bet šoferis pajoko, ja vēl skatīšos pulkstenī, paņems pauzi. No šofera uzzinām, ka centrā notikusi avārija, un kustība abos virzienos ir ierobežota. Ostā esam laicīgi, mums vēl paliek 15minūtes. Laimīgi esot galā, spējam arī jokot un secinam, plānus mainīt nedrīkst (sākotnējais plāns bija: sākam ar centru un virzamies uz kuģa pusi).
Uz prāmja satiekam tādus pašus emociju bēdubrāļus/māsas. Viņi esot gaidījuši līdz pēdējam (sagaidījuši divus autobusus pēc kārtas), bet uz prāmja, pēc pamatīga skrējiena, bijuši pēdējā brīdī.

Atpakaļceļā izbaudu mazo laivu mājiņu dažādību. Tās bija tik simpātiskas.








Daugavas un Baltijas jūras putas. Atšķirība acīmredzama!





Saulriets.



Prāmja lielais pluss - bērnistaba. Kārlim tas bija tāds kreptīgs magnēts.

Bumbas vinnē, vienmēr
Pelde bumbās

Liels bija pārsteigums, ar kādu aizrautību tika skatīta pīļu multene

Dīvainais braucamais, otrās istabas līderis


Tāds brīnišķīgs, saulains un iespaidiem bagāts bija mūsu ceļojums ar kuģi, sarkano!
Latvija mūs sagaida ar dzestru vēju un retām lietus lāsēm.

Latvijas zvirbuļiem tiek Stokholmas maizīte


vanadzēni