08 decembris, 2013

Kad sāk snigt!

Simtjūdžu mežā sniga jau no agra rīta.
- Diezin, cik sniegpārslu jau nokritušas? - skaļi domāja Pūks.
- Kāda atšķirība, viena sniegpārsla vairāk vai mazāk? - bubināja Pūce.
- Ja saskaitītu sniegpārslas, zinātu, cik vēl nepieciešams, lai visa pasaule taptu balta, - paskaidroja Pūks.

Mūsmājās ir miljoni sniegpārslu un mums viss tapis balts. Un ziemas prieki var sākties gan ziemas baudītājiem, gan ziemas knipsētājiem.

Tā bija sestdienā:

Ziemassvētkus gaidot - 1.Advents

Adventa vainadziņš mierīgajos zaļajos toņos. Dodoties uz mežu pēc dabas materiāliem Adventa vainadziņam vēl nebija izlemts, kurš materiāls būs īstais. Ļāvāmies mirkļa izjūtām un sūnu zaļais mūs uzrunāja, kas par spīti pirmajiem saliem un sniega kārtiņai sevī slēpj mūžīgo zaļo.

Svētīgu Adventu un brīnumainu Ziemassvētku gaidīšanas laiku,
vanadzēni

Ziemassvētkus gaidot

Pie durvīm jau klauvē decembris, pirmais Advents un klusais Ziemassvētku rosīšanās un brīnuma gaidīšanas laiks. Laiks, kad mājas pārtop par rūķu darbnīcu un notiek īpaša darbošanās, interesantu rotājumu un mīļu dāvanu gatavošana.
Ziemassvētku laikā savu goda vietu ieņem egles un rotājumi, bet vēl īpašākas tās kļūst, kad darinātas pašu rokām.
Arī šogad mūsmājās būs Adventa kalendārs, kurš priecēs ar kādu kārumu, īpašu pasākumu Ziemassvētku noskaņās, kopīgu darbošanos. Bet turpinot mūsmāju tradīciju, rūķis cienā tikai tad, kad ir padarīts labs darbiņš. Un darāmo labo darbiņu mums ir daudz.
Ko mēs plānojam darīt šajā Ziemassvētku gaidīšanas laikā:
1.decembris - izveidosim Adventa vainadziņu un iedegsim pirmo Adventa svecīti.
2.-8.decembris - veidosim pērlīšu rotājumus, zīmēsim, krāsosim un griezīsim zvaigzni, spēlēsim piparkūku vīriņa krāsojamo spēli, locīsim, krāsosim un dekorēsim eglīti, nedēļas nogalē sveiksim tēti un iedegsim otro Adventa svecīti.
9.- 15.decembris - griezīsim, līmēsim un rakstīsim Ziemassvētku vēlējumu un apsveikumu virtenes, pagatavosim apsveikumus mīļajiem, veidosim un griezīsim sniegpārsliņas, meistarosim puzuru un nedēļas nogalē iedegsim trešo Adventa svecīti
16.-22.decembris - šajā nedēļā svinēsim Ziemassvētkus bērnudārza bērnu lokā, dosimies uz Šokolādes darbnīcu, veidosim bumbas un virtenes un nedēļas nogalē iedegsim ceturto Adventa svecīti
23. decembris un Ziemassvētku vakars - šajā nedēļā rūķis būs sagādājis īpašu pasākumu "Ziemassvētki brīnumskapī", cepsim piparkūkas, svētīsim Ziemassvētkus.

Ziemassvētku gaidīšanas laiku baudot,
vanadzēni

14 novembris, 2013

Mana sapņu māja

Realizējot bērnudārzā uzdoto uzdevumu, mūsmājās tapa mūsu sapņu māja. Kārlim netrūka ne ideju, ne darba roku ideju realizēšanai. Kopīgs darbošanās prieks gan Kārlim, gan mammai un tētim. Rezultātā - liels gandarījums par paveikto!


Pagalma detaļas ir Kārļa izlolotas! Kaķis, kas mazliet izskatās pēc suņa, bet tas noteikti ir kaķis. Šūpoles ar smilškasti. Dīķis ar pīļu mammu un mazo pīlīti. Ķirbis. Ābele ar sarkaniem āboliem. Bruģa taciņa.

vanadzēni

09 oktobris, 2013

Oktobra projekts - Saules sistēma

Oktobra apņemšanās "projekts Saules sistēma". Vakar, Kārlis, 1.novembra datuma kartiņā, uzzīmēja planētu. Šis ir tā saucamais gala termiņš saules sistēmas izveidošanai. Iedvesmas avots šādam projektam bija Kārļa neviltotā interese un dzirkstelīte acīs, kad vērojām dažādas planētu un zvaigžņu bildes, citu māmiņu realizētos Saules sistēmas projektus. Pacilāti (vismaz pagaidām) esam abi.
 
Un laika atskaite ir sākusies. 
 
Kosmiski rudenīgās noskaņās,
vanadzēni

29 septembris, 2013

Cepure pūcīte

Laikam kļūstot rudenīgākam, rodas nepieciešamība pēc siltākas cepurītes. Mūsu garderobes jaunpapildinājums pūcīšu noskaņās.



vanadzēni

Minka nāk, minka nāk

Miķeļdienas ieskaņās bērnudārzā Prātnieku grupiņas rakari top par maziem kaķīšiem. Tādēļ top kaķa maska mūsmāju prātniekam.

Mūsmāju kaķīša maska un pats kaķītis:



Izmantotie materiāli: plānais filcs (melns, pelēks, laškrāsas), pūkainās stieplītes ūsām, gumija, auduma līme.

Mjau,
vanadzēni

17 septembris, 2013

Tētim

Cītīgi un ar mīlestību gatavots pārsteigums tētim viņa īpašajā dienā.
Apsveikuma tapšanā ar lielu cītību: griezām, meklējām burtiņus, līmējām, savienojām punktiņus, dziedājām dziesmiņu par tēti, zīmējām, ielikām kādu daļiņu no sevis, kas vairs nebūs tieši tāda pati kā šogad, domājām, kāpēc mūsu tētis ir īpašs un dāvinājām.

Tapšanas process.

Rezultāts. Apsveikuma pirmā lapa
 un otrā lapa.

Zīmējumā tētis (pa labi) kopā ar Kārli (pa kreisi). Tas bija ļoti mīļi, kad Kārlis stāstīja, re kur mēs ar tēti un mēs esam sadevušies rokās, un es esmu tik liels kā tētis.


vanadzēni

Rudens koks punktiņu tehnikā

Esam pirmās rudens saaukstēšanās pievarēti un dzīvojam mājās. Kopīgiem spēkiem veidojam krāšņu rudens galeriju. Tverot rudens noskaņu, esam uzzīmējuši lapu zeltu punktiņu tehnikā.

Pirms ķeramies pie darba izrunājam, kas notiek ar koku lapām rudenī. Koku lapas krāsojas dažādās košās krāsās. Arī mēs uzburam šādu jauku krāsu virpuli.

Nepieciešams: papīrs, guaša krāsas (dzeltens, sarkans, oranžs, brūns), ausu tīrāmie kociņi.

Uzzīmējam koka stumbru.


Mazliet košākas krāsas.



Ar ausu kociņiem, liekot punktiņu pie punktiņa, veidojam koka krāsaino lapotni. 


Kad darbiņš padarīts iegūstam šādu rudens koku.


Kopā mums tapa veseli četri krāsaini rudens koki.


Rudeni baudošie vanadzēni.

Rudens

Maziem, bet uzstājīgiem soļiem nāk rudens.
2.septembrī mani uzrunāja pirmā šīgada rudens lapa.



Rudens zeltu gaidot,
vanadzēni

30 augusts, 2013

Dienas prieks - kas notiek, ja apvieno

Automamšīnas ir neatņemama puiku ikdienas sastāvdaļa. Kārlim ļoti patīk braukt ar lielo kravas auto, kurš jau pirmajos mirkļos tika pārveidots par skrej-auto (kravas kastes un kabīnes mūžs bija ļoti īss) un automamšīna ar pulti. 
Kā jau īstam auto, nepieciešama arī stūre. Par pamatu tai tiek izmantoti dažnedažādi apaļi mājās atrodamie priekšmeti, šoreiz tā ir paplāte.

 
Vakar Kārlis veica eksperimentu, kas notiek, ja apvieno kravas automašīnu ar mašīnu ar pulti.



Lēni un apdomīgi lielā kravas automašīna virzījās uz priekšu.

Pēc mirkļa jau bija vērojama šāda aina :)


Kravas auto ar pasažieri īsti nekustējās, savukārt mazais auto dikti cītīgi spolēja. 
Prieks gan Kārlim, gan mammai par dēla izdomu :)

Jaukus mirkļus vēlot arī Jums,
vanadzēni

28 augusts, 2013

Aiziet kuģi jūriņā

Saulītei spīdot un ūdenim burbuļojot, aiziet mūsu kuģi jūriņā.
Mūsu jūru pavēlnieki.


Kuģīša pagatavošanai nepieciešami vīna korķi, zobu bakstāmais (mēs izmantojām zariņu), kaut ko burai, šaurās kancelejas gumijas.


Un daži jautri mirkļi:


Lai straujāka peldēšana, mazliet piepalīdzam:


Kuģiem jāpārvar arī krāces (Kārlis to sauca par ūdenskritumu):


Sacensības, kurš pirmais (ar tēti un ar mammu). Trase krāčaina un pārbaudījumiem pilna. Līdz pat finišam uzvarētājs nav prognozējams:


Ar brīnišķīgo ideju padalījās Valērija savā blogā.

Vasaras priekus baudošie,
vanadzēni

21 augusts, 2013

Šī vakara miega dziesmiņa - izpūtējs pūš dūmus pššš un citas mūsu miega dziesmiņas

Kad tradicionālās miega dziesmiņas īsti negribas, tad Kārlis prasa pēc cita meldiņa: "Dziedi par tēti, dziedi par omi...", vai der jebkurš cits dienā piedzīvots notikums vai jaunapgūts vārds. Šovakar mūsu īpašais vārds bija dūmi.
Mūsu četrinde:
Izpūtējs pūš dūmus pššš, pššš, pššš   2x
Dūmi ir melni, dūmi ir odīgi.
Dūmi gaisā kūp, dūmi gaisā kūp!

Pirmā īpašā miega dziemiņa bija par saulīti:
Saulīte ir dzeltena,
Saulīte ir spoža,
Saulīte ir apaļa,
Saulīte ir silta.

Šo dziesmiņu pievilcība ir to vienkāršībā un daudzveidībā. Vai nu izvēlas citu priekšmetu par ko dziedāt vai variē ar īpašības vārdiem. Neuzkrītoši var papildināt bērna vārdu krājumu. Papildus, ja tas ir dienā piedzīvots notikums, tad Kārlis pats piedāvā dziesmiņā iekļaujamo tekstu.

Dziesmiņa par astoņiem kustoņiem mūsmāju miega variācijā:
Astoņi kustoņi, astoņi kustoņi, kas tos astoņus kustoņus pirks - ZIRGS!     3x
Bet zirgam nav naudas, bet zirgam nav naudas!
Astoņi kustoņi, astoņi kustoņi, kas tos astoņus kustoņus pirks - CIRKS!   2x
Jā, jā cirks tos pirks, jā, jā cirks tos pirks, jo cirkam ir daudz naudas!
Astoņus kustoņus nopirka cirks, nopirka cirks, nopirka cirks.
Astoņi kustoņi cirkā trikus rāda, astoņi kustoņi cirkā trikus rāda.
Astoņi kustoņi piekusuši, cirkā trikus rādot,    2x
Astoņi kustoņi piekusuši, astoņi kustoņi guļ.   2x


Saldus sapņus vēlot,
vanadzēni

03 augusts, 2013

Naudiņas lietas

Kaut arī naudas pasaule pamatā ir pieaugušo lauciņš, mūsmājās esam brīdī, kad rodas nepieciešamība arī pašiem mazākajiem izprast naudas pamatlietas.

Tādēļ sākam apgūt šīs iemaņas un maziem solīšiem caur rotaļām, dažādām nodarbībām dodamies plašajā naudas, pirkšanas – pārdošanas, pelnīšanas, krāšanas un tērēšanas pasaulē.
Esam noskaidrojuši, ka veikalā pirms paņemt kāroto kārumu vai mantu ir nepieciešams par to samaksāt ar naudiņu. Bet kas ir šī naudiņa un no kurienes tā rodas? Līdz šim Kārlim tikai vajadzēja palūgt un pasniegties mammas vai tēta makā un naudiņa ir rokā. Bet, kur lai mamma pasniedzas? Mamma un tētis naudiņu nopelna. Ar Kārli noskaidrojam, ka pelnām naudiņu darbā. Darbā katram ir savi darāmie darbi un veicamie uzdevumi. Lai Kārlim arī būtu sava naudiņa esam izveidojuši labo darbu krājkasīti. Par katru labo darbiņu Kārlis var nopelnīt naudiņu, ko likt krājkasītē un pēcāk veikalā nopirkt kāroto.

Bet tikai ar krājkasīti un krāšanu nepietiek. Ir jāapzinās nopelnītās naudiņas vērtība. Mūsu soli pa solim "Naudas plāns".
1) Kas ir nauda? Kā tā rodas? Kāpēc ir vajadzīga nauda?
Noskaidrojam, kas ir nauda.
2) Iepazīšanās ar naudu
Noskaidrojam, kāda ir nauda (monētas, banknotes), (izmantoju Latvijas Bankas mājaslapā esošo informāciju par Latvijas naudu, gan par izskatu, gan aprakstus), cik daudz dažādu naudiņu ir (tā nu ir gadījies, ka Kārļa krājkasītē ir iemaldījusies arī viena Ukrainas monētiņa, tādēļ zināšanas papildinām arī ar informāciju, ka katrā valstī ir sava naudiņa, vienā valtī nevar norēķināties ar citas valsts naudiņu, bet pirms pirkšanas šī naudiņa ir jāsamaina).
Izpētam krājkasītē esošās monētiņas - zīmējumus, cipariņus, uzrakstus. Šķirojam krājkasītē esošo naudiņu, noskaidrojam vismazāko/vislielāko monētiņu, kā arī kuru monētu  krājkasītē ir visvairāk/vismazāk. Izmantojot izdruku noskaidrojam kādu monētu nominālu mūsu krājkasītē nav. Ņemot vērā, ka krājkasītes saturs mainās, šīs nodarbošanās rezultāts katreiz atšķiras. 
Veidojam papīra monētiņas. Zīmējam monētiņas (uzzīmējam apli un vidū ierakstam nominālu, ar krītiņu/zīmuli veidojam monētu nospiedumus).
Spēlējam monētu nospiedumu atbilstības spēli. Jau uz esošiem monētu nospiedumiem mēģinam atrast atbilstošas monētas (gan ar ciparu, gan ērgli). Uz lapiņām ar krītiņu/zīmuli pārkopētas monētas. Jāatrod katram nospiedumam īsto monētiņu. Pāris monētas ir nevis ar ciparu, bet ģērboni, šajā gadījumā jāpiemeklē īstais izmērs. (Ja pats nevar aizdomāties, tad ar uzvedinošo jautājumu palīdzību sniedz nepieciešamās norādes.) Mēs izveidojām vairākas versijas: katram monētu nominālam (vērtībai) viena krāsa, visām monētām viena krāsa, dažādas krāsas visu veidu monētu nomināliem.

Lai jautrāka rotaļa, to papildinām ar dažādām grūtības pakāpēm:
1) monētu skaits atbilst nospiedumu skaitam (atbilstoši naudiņu vērtībai);
2) sarežģijam: viena vai divas monētas neatbilst naudiņas vērtībai vai arī kāda trūkst;
3) ir daudz dažādu monētu un jāizvēlas īstās, lai būtu ko padomāt kāda nepieciešamā monētiņa iztrūkst.



3) Naudas vērtības apzināšanās
Esam noskaidrojuši, ka monētas ir dažādas, Izrunājam, ka katrai monētiņai ir sava vērtība. Ir vērtīgākas un mazākvērtīgas monētas. Pirmajā solī veicamo uzdevumu ar krājkasītes satura pētīšanu (šķirošana) papildinām ar jauniem uzdevumiem: šķirojam krājkasītē esošo naudiņu ne tikai pēc daudzuma un izskata, bet noskaidrojam, kuras ir vērtīgākas par citām. Noskaidrojam visvērtīgāko monētu krājkasītē.
Spēlējam spēli "veikals". Pērkam, pārdodam, mainam. Maksājam, skaitam, izdodam.
Uzskates kartiņas ar monētām, viena naudas summa ar dažādiem monētāu nomināliem.
Tādi ir mūsu plāna lielie uzdevumi, bet spēlējoties un darbojoties tiek ņemti vērā esošie apstākļi. Ja gribas skaitīt - skaitam, ja gribas zīmēt - zīmējam.
Šī iesāktā darbiņa pamtmērķis nav aptver visu un uzreiz, bet maziem solīšiem sākt apzināties varu, gribu un kā.

Ar maziem solīšiem lielu lietu izzināšanas pārņemti,
vanadzēni

turpinājumi sekos

02 jūlijs, 2013

Šā gada pirmās sēnītes

Pēdējās jūnija brīvdienās panašķojāmies ar mūsmāju meža veltēm - pirmajām gailenītēm. Gan sestdienā (lasītāji bija tikai vīrieši), gan svētdienā (nu jau visi kopā) salasījām pa šādam spainītim.

Pirmās gailenītes

Vai pamanījāt, pie spainīša ir pieķēries arī kāds nelūgts ciemiņš - gliemezis. Gliemezītis mums parādīja arī kādu paraugdemonstrējumu. Pirms tam es pat nebiju aizdomājusies par to, kā gliemezis nokļūst no augstuma (piem., lapas, zāles stiebriņa, bet mūsu gadījumā no spainīša maliņas) uz zemes. Varbūt plaukš un nokrīt? Nemaz nē, viņš izdala sev raksturīgo siekalu masu un lēnītēm laižas lejā. Un siekalu pavediens bija ļoti stingrs. Paldies gliemezim par jaunām zināšanām un palaidām to zālītē.

vanadzēni

29 jūnijs, 2013

Pār gadskārtu Jānīt's nāca savus bērnus apraudzīt

Pār gadskārtu Jānīt's nāca
Savus bērnus apraudzīt
Vai tie ēda vai tie dzēra
Vai Jānīti godināja.

Ar skanīgiem Līgo, Līgo ir aizvadīti vasaras saulgrieži. Saulīte mūs lutināja.
Aizvadītie saulgrieži fotomirkļos.

Visa laba Jāņu zāle, līgo, līgo
Ko plūc Jāņu vakarā, līgo

 
 

Es sapinu vainadziņu,
No sarkanā āboliņa, līgo


Ozolzaru vainadziņš, līgo

 Jāņa bērni, līgotāji



Sauli pavadām
Ugunskuru kurinām
Iepriekšējā gada vainadziņus uzgunskurā metam, līgo.


Pirmie, drosmīgākie, kas pārlec pāri ugunskuram.


Jāņu diena pavadīta, līgo, līgo
līdz nākam gadiņam.

Līgo! Līgo!
vanadzēni

Liepu trakums

Pirmjāņu noskaņu un jūnija "visa pasaule zied"  pastiprināja ziedošu liepu reibinošā smarža. Šogad liepas nav sagaidījušas sev par godu nosaukto ziedēšanas mēnesi un jau pilnā sparā priecē un reibina. Neesmu liepziedu tējas cienītājs, bet tā smarža. Ja smarža varētu gāzt no kājām, tad šī būtu tieši tāda.
Šāda liepziedu pārpilnība un smarža reibināja ikrīta maršrutā pa ceļam uz darbu. Bildes uzņemtas 21.jūnijā.



 

Ziedu apreibinātie,
vanadzēni

21 jūnijs, 2013

Ieskandinot Dziesmusvētkus!

Kad apkārt virmo Līgo noskaņa, dziesma pati atrod dziedātāju. Arī mēs ļāvāmies šim valdzinājumam un iedziedājām savu XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku zīmi.
Kārlim šis iedziedāšanas process ļoti patika. Rezultātā šī nav vienīgā svētku zīme un droši vien ne pēdējā. Mūsmājās tagad ir gan dziesmu dziedāšanas, gan dejošanas vakari. Ieslēdzam mūziku un aiziet lustīga dzīvošana, kur kopā ar Kārli izmēģinam dažādus deju soļus un ritmus. Līgo, līgo tiek bagātīgi skandināts.
Svētku zīme (logo) un saite uz jaunu radošu zīmju iedziedāšanu atrodas šeit.

Dziesmu un deju savaldzinātie
vanadzēni

18 jūnijs, 2013

Dienas prieks "Kur ir tavs vainags?"

Šodien ir īpaša diena. Var jau teikt, tikai dzimšanas diena, bet tomēr īpaša, mana dzimšanas diena. Un šis rīts nāca ar jauku dienas prieku.
No rīta, Kārlis izknosās no gultas un sniedz mīļu apkampienu un sveicienu dzimšanas dienā. Tad domīgi nopēta mani un jautā "Kur ir tavs vainags?" Esmu mazā neizpratnē, kāds vainags, šodien vēl nav Līgo vakars, vēl nevajag. Bet Kārlis uzstājīgi atkārto (ar mazu paskaidrojumu, jo kas tur var nebūt skaidrs) "Tev šodien ir dzimšanas diena un tev visu dienu jāstaigā ar vainagu!". Jāpiekrīt vien ir, šodien ir īpaša diena!
 
P.S. Kāpēc vainags. Bērnudārzā dzimšanas dienā un vārda dienā jubilārs tiek īpaši godināts. Jubilāram tiek izveidots kronis, kuru nesājot viņš jūtas īpašs un pārējie zin, ka šī ir viņa īpašā diena.
 
Ar īpašiem sveicieniem,
vanadzēni

05 jūnijs, 2013

Brīvdienas Zelta kedas noskaņā

Mūsmājās esam tādi "brīvdienu" skrējēji, bet neskatoties uz to un uz solīto karsto laiku, sporta gars ir ņēmis virsroku, pirmajā jūnija sestdienā dodamies Zelta kedas skrējienā pēc jaunām un sportiskām emocijām. Komanda "Skrienu uz bibliotēku".

Skrienu uz bibliotēku pulciņš

Pasākumā ir padomāts arī par mazākiem bērniem, īpaši viņiem, veidotas trases. Kārlis pārstāv pašus mazākos un skrējienā dodas viens no pirmajiem.

Starts
 Un te jau finišā.
Finišs
Iepozējam ar jauniegūto medaļu.


pēc raita soļa pienākas arī sevis palutināšana
Pienāk arī pieaugušo kārta. Mūsu solis gan nebija tik raits, bet finišs sasniegts.


Trasē gan skrienot, gan baudot saldējumu



Maza fotosesija -skrējiens, palēciens.


Mazliet atvelkot elpu arī palēcieni top

Mājupceļš
Izpildam arī pilsoņa pienākumu - atdodam savu balsi par novada attīstību.

Savukārt svētdien dodamies iknedēļas pasākumā "Katram vienu kilometru Silakrogā!" Šonedēļ vanadziņu konts papildināts ar pieciem kilometriem: Kārlim un mammai katram divi km, tētim 1km.

Sportiskus sveicienus vēlot,
vanadzēni