Jau agrā rīta stundā esam pamodušies un steidzam paveikt pēdējās ceļojuma "astītes". Sirdīs saviļņojums un Kārlim prieks, jo beidzot ir sagaidīta "ceļojuma diena ar kuģi, sarkano!".
Bilde pie kuģīša, bilde uz kuģīša, bilde uz Rīgas fona ... neiztrūkstošs ceļojuma pavadonis fotoaparāts tver mirkļus, lai tie gultu atmiņu bildēs un priecētu, atgādinātu.
Izbraucam piektdienā. Ceļotājgribētāju ir ļoti daudz.
Iekārtojamie A klases kajītē ar lielu logu. Loga esamība dod kajītei tādu omulīgāku noskaņu un skatam garām nepaslīd skaistie jūras un krastu skati.
Nākošās dienas rītā esam Stokholmā. Plānā ir Vasa muzeja apmeklējums un Stokholmas vecpilsētas iepazīšana.
Vasa muzeja apmeklējums. Muzejā esošais kuģis ir iespaidīgs. Kuģis, kurš, nepareizu aprēķinu rezultātā, jau pirms došanās ceļā bija lemts bojāejai.
Plānotās divas stundas paskrien nemanot. Ja izmantotu visas muzeja sniegtās iespējas - izlasīt, iepazīt, izmēģināt, būtu jāziedo visa diena, bet laiks tik rit un mums jādodas tālāk.
Baudot Stokholmas brīvdienu kņadu gar krastu dodamies vecpilsētas (Galm Stand) virzienā. Krastmalā ir daudz mazākas un lielākas laivas, jahtas. Ir arī ekskursiju iespējas, kas Stokholmas lepnumu atrāda no cita skatupunkta. Šo iespēju atstājam nākošām reizēm, bet to noteikti izmēģināsim. Pie karaļa pils notiek maza sargu kustība. Šajā rajonā ir jaukas mazas ieliņas. Ielas ir šauras, uz trotuāriem omulīgi iekārtojušās vasaras ēstuves. Nogaršojumam saldējumu. Mmm, garšīgs. Daži mirkļi ar nīmu. Mērojam kādu gabaliņu arī pa izdaudzināto gājēju ielu Drottninggatan. Maza iepirkšanās. Vēl mazliet Stokholmas kņadas.
Un it kā sekojot līdzi, laiks ir paskrējis vēja spārniem un mūsu solis kļūst raitāks, lai dodots uz prāmi. Šajā mirklī parādās mazs stresiņš, jo centrā ir dažādi norobežojumi, jāmēro lielāki apļi nekā sākotnēji kartē izpētīts. Nonākot pieturā un atobusam kavējoties, skatieni kļūst drudžaināki. Kad autobuss jau kavējas 10 min (šajā gadījumā ļoti vērtīgas minūtes), ķeram taksi. Esot kustībā sirds ritms palēlinās, ik pa brīdim vēl ieskatos rozā pulkstenī, bet šoferis pajoko, ja vēl skatīšos pulkstenī, paņems pauzi. No šofera uzzinām, ka centrā notikusi avārija, un kustība abos virzienos ir ierobežota. Ostā esam laicīgi, mums vēl paliek 15minūtes. Laimīgi esot galā, spējam arī jokot un secinam, plānus mainīt nedrīkst (sākotnējais plāns bija: sākam ar centru un virzamies uz kuģa pusi).
Uz prāmja satiekam tādus pašus emociju bēdubrāļus/māsas. Viņi esot gaidījuši līdz pēdējam (sagaidījuši divus autobusus pēc kārtas), bet uz prāmja, pēc pamatīga skrējiena, bijuši pēdējā brīdī.
Atpakaļceļā izbaudu mazo laivu mājiņu dažādību. Tās bija tik simpātiskas.
Daugavas un Baltijas jūras putas. Atšķirība acīmredzama!
 |
 |
Saulriets.
Prāmja lielais pluss - bērnistaba. Kārlim tas bija tāds kreptīgs magnēts.
|
|
||||
|
|
Tāds brīnišķīgs, saulains un iespaidiem bagāts bija mūsu ceļojums ar kuģi, sarkano!
Latvija mūs sagaida ar dzestru vēju un retām lietus lāsēm.
 |
| Latvijas zvirbuļiem tiek Stokholmas maizīte |
vanadzēni
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru