Naudiņas lietas

Kaut arī naudas pasaule pamatā ir pieaugušo lauciņš, mūsmājās esam brīdī, kad rodas nepieciešamība arī pašiem mazākajiem izprast naudas pamatlietas.

Tādēļ sākam apgūt šīs iemaņas un maziem solīšiem caur rotaļām, dažādām nodarbībām dodamies plašajā naudas, pirkšanas – pārdošanas, pelnīšanas, krāšanas un tērēšanas pasaulē.

Esam noskaidrojuši, ka veikalā pirms paņemt kāroto kārumu vai mantu ir nepieciešams par to samaksāt ar naudiņu. Bet kas ir šī naudiņa un no kurienes tā rodas? Līdz šim Kārlim tikai vajadzēja palūgt un pasniegties mammas vai tēta makā un naudiņa ir rokā. Bet, kur lai mamma pasniedzas? Mamma un tētis naudiņu nopelna. Ar Kārli noskaidrojam, ka pelnām naudiņu darbā. Darbā katram ir savi darāmie darbi un veicamie uzdevumi. Lai Kārlim arī būtu sava naudiņa esam izveidojuši labo darbu krājkasīti. Par katru labo darbiņu Kārlis var nopelnīt naudiņu, ko likt krājkasītē un pēcāk veikalā nopirkt kāroto.

Bet tikai ar krājkasīti un krāšanu nepietiek. Ir jāapzinās nopelnītās naudiņas vērtība. Mūsu soli pa solim "Naudas plāns".

1) Kas ir nauda? Kā tā rodas? Kāpēc ir vajadzīga nauda?

Noskaidrojam, kas ir nauda.

2) Iepazīšanās ar naudu

Noskaidrojam, kāda ir nauda (monētas, banknotes), (izmantoju Latvijas Bankas mājaslapā esošo informāciju par Latvijas naudu, gan par izskatu, gan aprakstus), cik daudz dažādu naudiņu ir (tā nu ir gadījies, ka Kārļa krājkasītē ir iemaldījusies arī viena Ukrainas monētiņa, tādēļ zināšanas papildinām arī ar informāciju, ka katrā valstī ir sava naudiņa, vienā valtī nevar norēķināties ar citas valsts naudiņu, bet pirms pirkšanas šī naudiņa ir jāsamaina).

Izpētam krājkasītē esošās monētiņas - zīmējumus, cipariņus, uzrakstus. Šķirojam krājkasītē esošo naudiņu, noskaidrojam vismazāko/vislielāko monētiņu, kā arī kuru monētu  krājkasītē ir visvairāk/vismazāk. Izmantojot izdruku noskaidrojam kādu monētu nominālu mūsu krājkasītē nav. Ņemot vērā, ka krājkasītes saturs mainās, šīs nodarbošanās rezultāts katreiz atšķiras. 

Veidojam papīra monētiņas. Zīmējam monētiņas (uzzīmējam apli un vidū ierakstam nominālu, ar krītiņu/zīmuli veidojam monētu nospiedumus).

Spēlējam monētu nospiedumu atbilstības spēli. Jau uz esošiem monētu nospiedumiem mēģinam atrast atbilstošas monētas (gan ar ciparu, gan ērgli). Uz lapiņām ar krītiņu/zīmuli pārkopētas monētas. Jāatrod katram nospiedumam īsto monētiņu. Pāris monētas ir nevis ar ciparu, bet ģērboni, šajā gadījumā jāpiemeklē īstais izmērs. (Ja pats nevar aizdomāties, tad ar uzvedinošo jautājumu palīdzību sniedz nepieciešamās norādes.) Mēs izveidojām vairākas versijas: katram monētu nominālam (vērtībai) viena krāsa, visām monētām viena krāsa, dažādas krāsas visu veidu monētu nomināliem.

 

Lai jautrāka rotaļa, to papildinām ar dažādām grūtības pakāpēm:

1) monētu skaits atbilst nospiedumu skaitam (atbilstoši naudiņu vērtībai);

2) sarežģijam: viena vai divas monētas neatbilst naudiņas vērtībai vai arī kāda trūkst;

3) ir daudz dažādu monētu un jāizvēlas īstās, lai būtu ko padomāt kāda nepieciešamā monētiņa iztrūkst.

3) Naudas vērtības apzināšanās

Esam noskaidrojuši, ka monētas ir dažādas, Izrunājam, ka katrai monētiņai ir sava vērtība. Ir vērtīgākas un mazākvērtīgas monētas. Pirmajā solī veicamo uzdevumu ar krājkasītes satura pētīšanu (šķirošana) papildinām ar jauniem uzdevumiem: šķirojam krājkasītē esošo naudiņu ne tikai pēc daudzuma un izskata, bet noskaidrojam, kuras ir vērtīgākas par citām. Noskaidrojam visvērtīgāko monētu krājkasītē.

Spēlējam spēli "veikals". Pērkam, pārdodam, mainam. Maksājam, skaitam, izdodam.

Uzskates kartiņas ar monētām, viena naudas summa ar dažādiem monētāu nomināliem.

Tādi ir mūsu plāna lielie uzdevumi, bet spēlējoties un darbojoties tiek ņemti vērā esošie apstākļi. Ja gribas skaitīt - skaitam, ja gribas zīmēt - zīmējam.

Šī iesāktā darbiņa pamtmērķis nav aptver visu un uzreiz, bet maziem solīšiem sākt apzināties varu, gribu un kā.

Ar maziem solīšiem lielu lietu izzināšanas pārņemti,
vanadzēni

turpinājumi sekos